Četru un vairāk stundu garo Vāgnera operu koncertuzvedumu apmeklējums daudziem kļuvis par ikgadēju svētceļojumu. Vāgnera mūzikas maģija apbur un pievelk, kaut, nenoliegsim, aurai ap Cēsu “mazo Baireitu” piemīt arī zināma snobisma piedeva.
Inese Zagorska apgalvo, ka Vāgneriādes ideja nāk no Andreja Žagara. “Tā ir Jura mīlestība, ko viņš grib parādīt Andrejam, ka tas nav beidzies, ka viņš turpina.”
Katru gadu kopš Andreja nāves viņa draugi un bijušie kolēģi, lai turpinātu Andreja Žagara Kultūras un attīstības fonda iesākto darbu, Vidzemes koncertzālē Cēsis rīko veltījuma koncertus “Draugi — Andrejam Žagaram”. Koncertā uzstājas izcili mākslinieki, ar kuriem Andrejs sadarbojies kā Operas direktors un režisors, turklāt tā ir iespēja dzirdēt arī jaunas zvaigznes. Koncertu rīkošana pārsvarā ir Kristīnes Pasternakas, Artura Maskata un Normunda Matuta rokās. Viņi piekrīt, ka veltījuma koncerts ir vieta, kur satiekas Andreja draugi un tā publika, kas kādreiz apmeklēja viņa vadīto operas namu. Juris, uzskatot, ka tas būtu “neētiski un bezgaumīgi”, organizatoriskajās norisēs neiesaistās.
Pirmais veltījuma koncerts 2019. gada 9. novembrī notika pārpildītā zālē, Mārtiņa Ozoliņa diriģētā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pavadījumā dziedāja opermūzikas zvaigznes Kristīne Opolais, Džonatans Tetelmans, Egils Siliņš, Mihails Čuļpajevs. Atskaņoja arī komponista un drauga Artura Maskata brīnišķīgo “Tango”. Tas bija vienīgais koncerts, ko apmeklēja arī Andreja un Jura mamma. Pēdējos gados viņas dienas paiet Kalna Žagaros. Nav vairs spēka doties tālāk par Priekuļu kapsētu, kur apglabāts Andrejs. “Pirmais koncerts bija fantastisks. Es raudāju visu laiku,” atceras Andreja draugs Juris Salaks. “Tāda sajūta, ka viņš visu bija sarežisējis, uzrakstījis scenāriju ar pareizo kulmināciju un atstājis testamentā.”
Nākamais koncerts pēc gada notiek laikā, kad pasauli pārņēmusi kovida sērga un liekas, ka visi — gan mākslinieki uz skatuves, gan skatītāji zālē — ir noguruši no prognozēm par pasaules galu, piespiedu izolācijas, diskusijām par maskām un potēm. Pēc koncerta kāds piesardzīgi, kāds par spīti vīrusa fobijai, apskaujoties ar visiem, dodas uz otrā stāva vestibilu, lai satiktos pie glāzes vīna. Sanākušos uzrunā Arturs Maskats un Juris. Ir patīkami beidzot atraut acis no datoru ekrāniem un satikties ar dzīviem cilvēkiem, bet ne vīns, ne uzrunas nerada pacilātību, ko visi gaidījuši. Neviļus pametu skatienu uz sānu durvīm, pie kurām satraukti smaidošs stāv Juris un iedomājos — tūlīt ienāks Andrejs un rāmo murdoņu pārvērtīs svētkos.
Tradīcija turpinās, visu izmēru zvaigznes cenšas ieplānot laiku savos aizņemtajos kalendāros, lai piedalītos veltījuma koncertos. Tie neliek vilties. 2022. gadā Opermūzikas galā koncerts “Draugi — Andrejam Žagaram” Vidzemes koncertzālē Cēsīs tika izvirzīts sabiedrisko mediju apbalvojumam “Kilograms kultūras”.
Pēc gada 14. oktobrī veltījuma koncertā skan Džuzepes Verdi “Rekviēms”. Esmu Amerikā un gaidu atsauksmes. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajā tīklā Facebook ir viens no pirmajiem: “Pavisam drīz, 16. oktobrī, Andrejam Žagaram apritētu sešdesmit pieci gadi. Šovakar Vidzemes koncertzālē Cēsīs “Draugi — Andrejam Žagaram” Verdi Rekviēma pasaules līmeņa izpildījums. Domāju, ka viņam patiktu gan izcilais sniegums, gan publikas atsaucība un, pats galvenais, mūzika. Paldies Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, diriģentam Andrim Pogam un, protams, Asmikai Grigorjanai, Dmitro Popovam, Norai Suruzjanai, Edgaram Ošlejam.”
Pēc pasākuma izskaņā sarīkotās pieņemšanas balss ziņu atsūta vedekla Alise, kas strādā koncertzālē par projektu vadītāju: “Nevarēju nepadalīties. Starp visiem sanākušajiem tik ļoti bija sajūtama tāda savā ziņā egoistiska (ne skaļi pausta) emocija, ka tieši viņš vai viņa ir bijis īpašs cilvēks Andrejam. Katram gribējās būt tam visvisīpašākajam. Tā ir tā sajūta, ko Andrejs prata radīt cilvēkos, kas viņam bija svarīgi.”
