“Runāt – tas nozīmē runāt par visu – par laiku, par brokastīm, par kaimiņu blusaino suni un drauga sievas mīļāko, par izglītību un valdību, par burbuļvannām un pērļu zvejniekiem, par mikroviļņiem un grāmatām, shēmām un izdomām, un ja reiz par futbolu, tad arī par daiļslidošanu mazliet. Par visu, kas interesē mani. Par visu, kas interesē to otru. Man nez kāpēc liekas, ka tad, ja var sarunāties par ikdienišķām lietām, tad arī runāt par problēmām nebūs nekādu grūtību. Ja sarunāšanās ir kļuvusi par normu, tad neviena problēma neizskanēs kā negaidīts šāviens klusā mežā pie pašas auss. Esmu diezgan droša, ka pārim, kas iemācījies komunicēt, ir krietni vien mazāk problēmu – ļoti daudzas lietas, kas citiem piepūšas par ziloņiem, viņiem ir un paliek tikai nieka mušas.”
Dace Rukšāne
Tatjanas Vlasovas 1. vāka foto
Jāņa Esīša mākslinieciskais noformējums
