“Pats galvenais ir šis brīdis. Pat ne pagātnes vilnis vai nākotnes iespējas. Vienmēr — šis brīdis. Jābūt gatavam. Mobilizēties — šim brīdim. Viss var būt tavās rokās. Neizvairies. Liekas, ka šis brīdis tevi meklē. Vēlreiz — esi pazemīgs. Šis brīdis var būt Dieva dāvana.”
Kurts Fridrihsons
Kurts Fridrihsons (dzimis 1911. gada 7. septembrī, miris 1991. gada 31. janvārī) savu mūžu bija veltījis glezniecībai, scenogrāfijai un grāmatu ilustrēšanai, no 1941. gada un pēc atgriešanās no izsūtījuma pastāvīgi veidojis ekspozīcijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. 1938. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Arhitektūras nodaļu, apmeklējis gleznošanas kursus pie Vilhelma Purvīša Rīgā un Andrē Derēna Parīzē. Kopš 1932. gada piedalījies izstādēs, bijušas vairākas personālizstādes un pēc viņa aiziešanas mūžībā arī vairākas viņa daiļradei veltītas izstādes. Par mākslinieku līdz šim izdotas divas Gundegas Repšes veidotas grāmatas — PIESKĀRIENI un MALA. Tā rakstīja Fridrihsons. Albumu KURTS FRIDRIHSONS Es šeit biju viens pats sastādījusi rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše, grāmatas mākslinieki Jānis Spalviņš un Jānis Esītis. Albumu papildina arī īpaši šai grāmatai tapušas esejas par Kurta Fridrihsona dzīvi un daiļradi, autores: Gundega Repše, Rūta Muižniece un Ruta Čaupova. Albumā iekļautie darbi sniedz plašu ieskatu mākslinieka Kurta Fridrihsona daiļradē — pirmo reizi tiek publicēti daudzi agrīnie eļļas darbi (1940.—1950. g., līdz izsūtījumam), kā arī izsūtījuma un dažādu vēlākās daiļrades periodu pasteļi, akvareļi, zīmējumi un jauktas tehnikas darbi.
“Būdams cilvēces likteņu, kultūras balsta velvju un dvēseles trīsējumu zīmētājs, Kurts Fridrihsons ir un būs ar mums. Jo īpaši — klusajās pārdomu, šaubu un garīgu atradumu laikjoslās. Mūsu citādā sapratnes un garīga nobrieduma pavērsienos.”
Ruta Čaupova
“Fridrihsona gaismas ceļa Pēdas paliek zīmējamies starp Latviju un Mūžību. Laika dimensijas klātbūtne ir mākslinieka iekodēta. Un tikai no mums katra paša tagad ir atkarīgs, cik sasniedzams vai nesasniedzams viņš mums ir.”
Rūta Muižniece
“Kad biju maza, mēs ar Kurtu Fridrihsonu reizēm uzdziedājām tādu vienkāršu, jokainu dziesmiņu, kuras pirmā rinda skanēja: “Es biju tur viens pats.” Vēl pēc gadiem, joprojām mazajai dziesmiņai esot kā sirsnīgai relikvijai attālā plauktā, es Kurtam jautāju — kas tā ir par vietu, kur tu biji viens pats? Pēc lēnprātīga smaida pauzes viņš atbildēja: “Šeit. Es biju šeit viens pats.””
Gundega Repše
Grāmata tapusi un izdota, pateicoties Filipa Kļaviņa personiskam atbalstam
Grāmatas mākslinieks Jānis Spalviņš
Tehniskais salikums Jānis Esītis
