JaunumsIzcelta grāmata

ĪKSTĪTE

Gundega Repše
Izdevējs
Dienas Grāmata
Iesējums
cietie vāki
Lapaspušu skaits
176
Izmērs
14 × 21 mm
Izdošanas gads
2026
Cena
€11.31

Par grāmatu

Prozas pasaules brīvības elpa — tās apdvestās plašās mežonīgās teritorijas mūsdienu tā saucamais korektums pašos nepievilcīgākajos veidos tiecas izpļaut ar savu nadzīgo izkapti arvien lielākiem un lielākiem vēzieniem, līdz viss skatiena attālumā ir gluds, vienāds un nepārprotams, līdz pasaule top “telpa”, kurā vairs nav vietas ne Andersena pasaku Īkstītes laimīgajām beigām, ne Gundegas Repšes pilnasiņu tēlu valstības Īkstītei kā pārlaicīgam femīnā arhetipam. 2001. gadā romāns “Īkstīte” (pirmizdevums 2000. gadā apgādā “Pētergailis”) tika godināts ar Literatūras gada balvu un pēc gadsimta ceturkšņa ir pienācis īstais brīdis šo darbu sūtīt pie lasītājiem vēlreiz — pie nākamās lasītāju paaudzes — lai viņiem vieta, kur Putnam uzmesties…

Dace Sparāne-Freimane

Kur rast spēku, kad šķiet, ka pasaule kā garīgs veselums jūk prātā, cilvēki nogurst no globālām jukām, varas spēlēm un bažām par valsts, tautas un personisko nākotni? Viens no stiprajiem balstiem ir apziņa — mēs jau tam esam gājuši cauri ne reizi vien. Gundegas Repšes “Īkstīte” atgādina, cik dziļi paaudžu atmiņā un izjūtās ir tuvinieku 20. gadsimta otrās puses notikumos pārciestās vēstures pārestības un cik ļoti šīs atmiņas palīdz apzināties savu spēku ikdienā, — romāna varoņu emocionālais godīgums, savas vietas meklējumi tautas un dzimtas notikumu raibumā, valodas plastiskums, niansētība, krāsainība un daudzveidīgā emocionalitāte atklāj sarežģītās pasaules skaistumu un… gaišumu.

Anita Rožkalne


Ja vientulībai ir vīrieša seja, tad mīlestībai ir sievietes sirds. Tā ieskauj un veido, ievaino un glābj, paliekot arī tad, kad cilvēka paša vairs nav. Gundegas Repšes ievainojamā un pasaulei tik nesvarīgā Īkstīte lasītāju ierauj kā atvarā, atgādinot: ikviena individuālā pasaule rodas caur sievieti, un viņas pirmmāšu vēsture nosaka to, kas viņa ir bijusi, ir un būs. Vēsture nav no dzīvības straumes atdalīts skolas mācību grāmatas periods, tā visu laiku ir tepat. Repšes “Īkstīte” ļauj skaudri sajust šo mantojumu — ar redzīgākām acīm paskatīties uz savu pasauli un atpazīt tajā citu nodzīvotās dzīves. Un, tāpat kā mīlestība, literatūra, māksla un mūzika, arī vēsture atļauju nevienam neprasa — tā vienkārši atgadās. Ar mums.

Ilze Jansone

Grāmatas jaunā izdevuma mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējums, 176 lpp.

Izdota 2026. gada 30. oktobrī

Grāmatas fragments

Es Tevi saukšu par Putnu. Tu būsi mans Putns. Stellas Putns. Varbūt — milzīga bezdelīga.
Pēdējos gadsimtus Tu tikpat kā nelido. Tu esi savārdzis. Iespējams, ka Tev pat ir sadragāti spārni. Bet tālab jau Tu man neesi “mazāk” Putns. Bērnībā man putni neko nepatika. Es atzinīgi novērtēju vienīgi viņu skanīgo ālēšanos, jo arī es biju no skaļajām radībām, taču tolaik, protams, neizjutu viņu dziesmu smeldzi — pārejošā smeldzi (kas, protams, izauga manī, ne jau putnos). Vidžināšana, treļļošana, svilpošana, pogošana, vīterošana un saukšana bija tikpat pašsaprotama kā zemenes — vasarā, bet upeņu zapte — ziemā. Pavasara pārošanās, lakstošanās eksplozīvais prieks pret zīlīšu rēno čīgāšanu ziemā.
Taču man nācās sevi pārvarēt, lai putniem pieskartos. Ķesterciemā, manas mātesmātes Amēlijas jūrmalmājā, par kuru es Tev šo to pavēstīšu vēlāk, reiz kāda žubīte bija izkritusi no ligzdas. Vēl dzīva. Es putnu pacēlu saujā, taču izjutu pārsteidzošu nelabumu, gandrīz riebumu. Ārēji mīkstais, apaļais cālis slēpa trauslu, smalku kaulu struktūru, kas manās rokās, šķita, teju teju sabirzīs, un skeleta skrimšļi, asinis un salipušās spalvas izspiedīsies pa pirkststarpām, bet es zaudēšu redzi, uzlūkojot zālē nokrītošās, izspiestās putnēna acis. Es nometu žubīti. Un viņa vairs nebija dzīva.
Jo vairāk mani derdzināja vistu acis. Viņu skatiens nekad neapstājās, nefokusējās manējā, vistas, kā dažlabi cilvēki, allaž raugās sāņus. Tev jāsaprot, ka tolaik es vēl nepazinu apogus, plīvurpūces, ūpjus un papagaiļus.
Vēlāk, Putn, es aptvēru, ka mans pretīgums izdīgst ne jau no putnu vārgās uzbūves, kas, kā izrādījās, ir tik mānīga (salīdzini, piemēram, deviņdesmitkilogramīgu sapņotāju, kas nevar pacelt pakaļu no krēsla, ar bezdelīgu, kas pārlido okeānu), bet no mana ķermeņa nolemtības — milzīguma, neveiklības un ierobežotā pārvietošanās veida. Salīdzinājumā ar putniem es biju primitīva, slampīga lāva (kaut pēc cilvēku standartiem es esmu neiznēsāta sīkaliņa). Mans riebums pret sevi izpaudās caur žubīti.
Saprotams, es te negrasos salīdzināt putna un cilvēka dzīves iespējas (jo vairāk tāpēc, ka salīdzinājums būtu vienpusīgs, proti, cilvēcisks, ne putnisks) vai arī fantazēt par smalkajām substancēm putnos un cilvēkos: kam dreb dvēsele, kam trīs izdzīvošanas instinkts, taču Tev, Putn, jāzina, ka es agri, laikam jau tīņa gados, nokāpu no tās radības kroņa laktas, kur tupēja sabiedrības vairākums, kas augstprātīgā iecietībā saviem spārnotajiem draugiem, ja gadījās, izlika barotavas, ziemās pienagloja pie logu rāmjiem speķādiņas vai arī iemūžināja tos savās nejēdzīgajās vārsmās un līdzībās, kamēr savā sirdī jutās par tiem nesalīdzināmi pārāki, varenāki un, neapšaubāmi, gudrāki.

Autori

Gundega Repše

Publiciste, rakstniece, mākslas zinātniece.
Gundega Repše saņēmusi:

2018. gadā Baltijas Asamblejas balvu literatūrā: par vēsturiskās romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts ideju, koncepciju un kuratores darbību 13 romānu izdošanā, kā arī par romānu BOGENE kā vienu no šīs sērijas darbiem
2016. gadā Egona Līva piemiņas balvas Krasta ļaudis ietvaros Liepājas Speciālās Ekonomiskās zonas pārvaldes balvu par romānu BOGENE
2014. gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Venstpils pilsētas domes literāro balvu Sudraba tintnīca par romānu JAUKI ĻAUDIS, kā arī RAKSTNIEKU PAVĀRGRĀMATU un interviju apkopojumu RAKSTNIEKI IR
2012. gadā Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalva kā idejas autorei stāstu krājumam MĒS. XX gadsimts

Izdevniecībā Dienas Grāmata iznākušas šādas Gundegas Repšes grāmatas:

ATLANTAS (2024)
15 balsis RAKSTNIECĪBAS LABORATORIJA (2023)
EKSTĀZES UN METASTĀZES (2022)
NAŽI BETONĀ (2022)
SARUNAS AR SĪKO (2022)
SUBSTANCES (2021)
BOGGEN (2020)
RETINĀTS GAISS (2019)
SKIČU BURTNĪCA. Simts (2019)
KURTS FRIDRIHSONS. Es biju šeit viens pats (2016)
BOGENE (2016)
JAUKI ĻAUDIS (2014)
LAIKS ESI TU (2013)
SMAGAIS METĀLS (2012)
RAKSTNIEKI IR (2012)
Stāstu krājums MĒS. XX GADSIMTS (2011)
DZELZS APVĀRDOŠANA (2011)
MALA (2010)
STĀSTI PAR MĀCEKĻIEM (2009)
BĀREŅU NAMS (2008)
PILSONISKĀ RASA (2007)
VARA RATI (2006)

Literārā konsultante grāmatai:

Gundars Ignats BEZ JAKAS (2009)

Skatīt visas autora grāmatas →

Līdzīgās grāmatas