GŪTENMORGENS (PIRM'REIZ)

uz sākumu

GŪTENMORGENS (PIRM'REIZ)

Grāmata pievienota: 31.07.17

Izdevējs:

Dienas Grāmata

Iesējums:

cietie vāki

Autors:

Māris Bērziņš

Lapaspušu skaits:

224

Platums:

157

Augstums:

217

Cena:

7.95 Eur

Izdošanas gads:

2017

“Labdien, godājamais cilvēk!

Gribu Jums (Tev, ja drīkst) sniegt mazliet informācijas, tā sakot, vēsturiskās patiesības un skaidrības labad.
Pirmo reizi grāmatā mani ielika Karogs. Tas notika vēl treknajā 2007. gadā. Bija glauni, taču ne ilgi. Karogs diemžēl norāvās no kāta un aizplīvoja pa vējiem, es pamazām iztecēju no grāmatnīcu plauktiem un faktiski paliku bez pajumtes. Tomēr man palaimējās – 2009. gadā nonācu Mansardā. Omulīga jumtistabiņa, tīri tā neko. Dzīvoju tur diezgan ilgi un mierīgi, kamēr Bērziņš pa to laiku rakstīja romānus. Vispār jau viņš ir baigais, turklāt domā tikai par sevi, nevis mani. Taču samierināties ar netaisnību es negrasījos, visādi skubināju Bērziņu, sniedzu vērtīgus padomus, līdz viņš padevās manam gara spēkam, uztaisīja jaunu krājumu GŪTENMORGENS. OTRREIZ un aizstiepa uz Dienas Grāmatu. Un tur mani izdeva. Pirmo reizi Otrreiz.
Tiktāl viss būtu labi, ja vien ne kāda savādība. Daži potenciālie pircēji, pamanījuši nosaukumu GŪTENMORGENS. OTRREIZ, nez kādēļ ieslēdza burtisko domāšanu un sprieda: “Laikam otrreiz izdots. Tad var nepirkt, man jau viens ir mājās.” Loģiski – grāmatnīcā nebija manas pirmās grāmatas, un tas mudināja ļaudis uz nepareiziem secinājumiem. Atlika vien atkal doties uz Dienas Grāmatu un prasīt, lai pēc otrreiz izdod arī pirm’reiz. Bērziņš, kā jau vienmēr, vīpsnāja un sacīja, ka izlaist pirmo pēc otrās ir tipiski gūtenmorgeniski. Taču es viņam nepiekrītu un domāju, ir tikai normāli, ja dzīvē pēc otrās reizes atkal sanāk pirmā reize. Starp citu, kā sen jau sacīts: “Tie pirmie būs otrie, un otrie pirmie, un tā pa riņķi vien, pa riņķi vien…”
Ar cieņu
Gūtenmorgens

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Grāmatas fragments »

Gūtenmorgens un putni

Vienreiz Gūtenmorgens un Kalniņš bija aizgājuši ciemos pie Krūmiņa. Viņi sēdēja mīkstajos krēslos, dzēra viskiju no īstajām glāzēm un tērzēja. Pēkšņi ne no šā, ne no tā Kalniņš pajautāja:
— Saki, Gūtenmorgen, kas tu esi par putnu: cīrulis vai pūce?
Gūtenmorgena sejā parādījās neizpratne un aizdomas. Viņš draudīgi paliecās uz Kalniņa pusi:
— Ko tu ar to domā, Kalniņ, cīrulis vai pūce?
— Kā, tu nezini? Tas ir vienkārši: ja tu rītos vari piecelties agri, bez grūtībām, tad tu esi cīrulis, bet...
— Tad es esmu cīrulis, — apstiprināja Gūtenmorgens.
— ...bet, ja, — turpināja Kalniņš, — tu līdz vēlai naktij vari palikt augšā, tad tu esi pūce.
— Tad es esmu pūce, — atkal apstiprināja Gūtenmorgens.
— Kas tad tu īsti esi — cīrulis vai pūce? — pārjautāja Kalniņš.
Mazliet padomājis, Gūtenmorgens atbildēja:
— Es laikam esmu gan cīrulis, gan pūce.
— Es no rītiem esmu pūce, bet vakaros cīrulis, — sarunā iejaucās Krūmiņš un skaļi nožāvājās.
— Tā nevar, mīļie, izvēlieties — vai nu viens, vai otrs, — Kalniņu neapmierināja draugu atbildes.
— Nu, labi, — teica Gūtenmorgens, — tad es esmu brīvais kalnu ērglis.
— Ha, ha, ha, — iesmējās Krūmiņš, — vai tik tu neesi iedomīgs tītars?
— Nu, un tu pats? Pīļtēviņš! — atcirta Gūtenmorgens.
— Beidziet, beidziet, kā tādi gaiļi, — Kalniņš centās nomierināt draugus.
— A tu, Kalniņ, vispār esi kaut kāda žagata. Sažadzina visādas muļķības, beigās tik kašķis sanāk.
Kāds brīdis pagāja, kamēr visi trīs nomierinājās, tad Gūtenmorgens paskatījās uz tukšajām viskija pudelēm un teica:
— Labs i’, veči, es laižos uz mājām, i’ jau vēls.
Kad Gūtenmorgens atgriezās mājās un pūlējās trāpīt slēdzeni atslēgas caurumā, bija jau krietni pāri pusnaktij. Pie durvīm no otras puses pienāca sieva, atvēra un indīgi pajautāja:
— Kur tad tu nu biji, āzīti manu?
— Es neesmu nekāds āzītis, tavai zināšanai. Es esmu šitais, nu, kā viņu... nu, Alpu kondors. Pēc putnu horoskopa, saproti.
— Nu gan muldi, rīt būsi kā vārīta vista. Liecies tik gulēt, — sieva palīdzēja vīram noģērbties.
—Vai jūs tur visi tādi, ar putniņiem, vai tu vienīgais? — viņa retoriski pajautāja.
Bet Gūtenmorgens jau bija aizmidzis un redzēja sapnī, ka atrodas skatītāju pārpilnā operā uz skatuves un viens pats dejo mazo gulbīšu deju. Dejošana padevās tīri labi, tikai mazliet traucēja spārni.