Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Reiz, un tas bija pavisam nesen, Mamma un Tētis sajutās tik gauži piekusuši, ka nolēma – jābrauc uz kūrortu.
 Kūrorts ir tāda vieta uz pasaules, kur visi atpūšas. Protams, viņi būtu varējuši atpūsties arī mājās kopā ar saviem četriem bērniem, tomēr šoreiz Mamma un Tētis vēlējās pabūt divatā, jo bez atelpas viņiem bija vajadzīga arī salabšana. Abi bija mazliet sastrīdējušies.
 Mamma un Tētis devās uz tālo kūrortu, kur ir karsts gan vasarā, gan ziemā, gan dienā, gan naktī. Tikai viesnīcas istabā varēja atveldzēties, jo tur darbojās vēsinātājs.
 Tā nu viņi atpūtās. Peldējās un sauļojās. Karsējās un vēsinājās, un pavisam drīz un pavisam labi salaba. Viņi pat aizmirsa, par ko īsti bija strīdējušies.
 Kādu rītu Mamma, platajā viesnīcas gultā pamodusies, izdzirdēja skaļu un apmierinātu murrāšanu. Acis neatvērusi, Mamma klausījās un brīnījās, cik gan tie kūrorta kaķi stipri un jauki prot murrāt. Viņa pabakstīja ar elkoni blakus guļošo Tēti, lai arī viņš paklausās, bet Tētis pagriezās uz otriem sāniem, jo gribēja vēl drusku pagulēt.
 Mrrrrr… Mrrrr… Mrrrr… Skaņa maigi tricināja gaisu, un arī Mammas sirds maigi ietrīsējās. Murrātājs bija pavisam tuvu. Varbūt kūrorta mīlīgais kaķis ir uz balkona? Vajadzētu iet un paskatīties. Labāk tomēr ne, jo kaķi varētu iztraucēt vai pat aizbaidīt, tāpēc Mamma tikai klausījās un klausījās brīnišķīgajā skaņā. Mrrr… Mrrr… Mrrr… Mrrr… Mrrr… Mrrr…
 Pēkšņi Mammai šķita, ka murrātājs ir Tētis. Mamma iesmējās. Nē, nē! Tas nevarēja būt! Tētis gan dažkārt mēdza krākt, bet ne jau nu murrāt!
 Beidzot Mamma atvēra acis. Atvēra, bet tūlīt atkal cieši aizvēra. Tas laikam ir sapnis. Mamma berzēja acis un purināja galvu. Mamma raustīja ausu ļipiņas un koda pirkstos. Au, visi pirksti sāpēja! Tātad tas nebija sapnis? Tātad tā bija īstenība!
 Blakus Mammai gulēja nevis Tētis, bet gan Tīģeris! Nevis Tētis, bet Tīģeris! Milzīgs, strīpains, īsts, skaists un briesmīgs tīģeris! Un Tīģeris bija tas, kurš murrāja! Tīģeris!
 Ak, šausmas!
 Mamma izlēca no gultas un skaļi iekliedzās.
 Tīģeris pavēra acis un teica: “Kas noticis, mīļā?”
 Mamma iekliedzās vēl skaļāk.
 “Kas par lietu, dārgumiņ?” Tīģeris jautāja.
 Viņš pacēla lielo, svītraino galvu un nožāvājās. Atklājās asi, balti un spēcīgi ilkņi. Mamma paslēpās drēbju skapī.
 “Vai ar tevi viss kārtībā, sieviņ?” Tīģeris sāka raizēties.
 “Nekaunīgais zvērs! Tava vieta ir džungļos, nevis viesnīcas gultā! Es tev neesmu nekāda sieviņa!” Mamma bija atguvusi nedaudz drosmes, jo redzēja, ka Tīģeris ir miermīlīgs.
 Droši vien dresēts. Varbūt izbēdzis no cirka?
 “Tūlīt pazūdi! Ārā no gultas! Prom! Prom! Prom!” Mamma vicināja drēbju pakaramo.
 Tīģeris iesmējās.