Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Valodas leukemija

Te izraksts no vācu okupācijas laikā Rīgā iznākušā laikraksta “Tēvija” (nr. 180, 1944. g. 2. aug.). Tas ir vācu kaŗa ziņotāja raksts, tulkots Berlīnē, Cēlendorfā, latviešu kaŗa ziņotāju redakcijā:
 “Izprotot stāvokli austrumos, jautājums, kā viss tas varēja gadīties, paliek pilnīgi pie malas, izņemot gadījumu, ja uz to jāatbild, lai secinātu no tā nākotnes konsekvences. Šai ziņā daži sīkumi vēl rezervējami vēlākam. Kritisko pētījumu, kādi ir bijuši iemesli un pretiemesli, varēs vērtēt patiesi tikai pilnā mērā rīcību nosakošajos apstākļos. Vienmēr no jauna jāpasvītro visizšķirīgākais moments, proti, ka pirmā kārtā skaitliskā nesamērība bijusi tā, kas radījusi neveiksmes, kuŗu iedarbībā mēs tagad atrodamies. Šis fakts neļauj sevi grozīt un spriedelēt.”
 Abstrakcijas. Neviena reāla vieliska vārda. Pa daļai šādi rakstīt ir ģermāņu tradicija — vīrietis ir tik cēls, dvēselīgs, ka viņš rīkojas tikai ar aiteriskiem vārdiem. Pa daļai šāda valoda ir sekas trūcīgajai pārtikai, kāda divus gadu desmitus bija Vācijā pēc 1. pasaules kaŗa. Pa daļai šīs abstrakcijas izsaka apstādinātu psīchi.
 Trimdas valoda lielā mērā ir abstrakta. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka Amerikas Latviešu Apvienība ir veidota uz Sabiedrisko lietu ministrijas principiem — vienoti, nokušināti. Ja ALA darbotos uz polītisku partiju pamata — ja, mandāta laikam beidzoties, valdošā partija nodotu kasi citas partijas patstāvīgai rīcībai ar citu valodu un citām metodēm — tad trimdas preses valoda būtu ne abstrakta, bet reāla, priekšmetaina. Tā varētu būt konservātīva, centra un strādnieku partijas valoda. Protams, dažs darbinieks var izlaisties melnsimtnieka valodā. Bet būs citi, kas meklēs polītisku valodu.
 Citzemju vietvārdu un personu vārdu rakstība latviešu valodā ir sazvērestība: tikai mēs zinam, kā mēs to darām un no kāda oriģināla darināts fonētizētais īpašvārds.
 Vai latviešu valoda ir iesaldēta tāpat kā valsts zelta fonds?
 Ja grib gausties, var teikt, ka latviešu valoda trimdā ir nolaista, noplukusi kā Latvijas vienmāja, netīra kā kopciems, sameistarota kā Padomju Latvijas prese. Bet labā prātā var teikt, ka gan trimdā, gan Latvijā ir daudz ļaužu, kas domā par latviešu valodu; ka joprojām valda žirgtā mude: saki to īsi un saprotami. Taču būtu vajadzīga mācībgrāmata “Vienkāršs paplašināts teikums” tā saliktā pakārtotu teikumu ķekara vietā, ko māca latviešu jaunatnei trimdā.
 Iepriekšējā paragrafa beidzamā teikumā ir trīs ģenitīvi cits aiz cita: “pakārtotu teikumu ķekara”. Locījumu sistēma latviešu valodā dažreiz panāk, ka teikuma daļas līp kopā. Blīvo posmu (frazi) derētu irdināt ar saikļiem.
 Stils ir griba un māka un vēl daudz kas cits.