“Tāpēc, ka Putins, valsts drūmākā specdienesta auklējums, kļuvis par prezidentu, nav spējis [..] atbrīvoties no padomju KGB apakšpulkveža mundiera. Viņš joprojām izrēķinās ar brīvību mīlošiem tautiešiem; viņš turpina ierobežot laikabiedru brīvību tieši tāpat, kā to darījis, būdams Drošības komitejas profesionālis.
Grāmata ir arī par to, ka ne visi cilvēki Krievijā vēlas samierināties ar Putina kārtību. Mēs vairs negribam būt vergi, pat ja tas būtu ārkārtīgi ērti mūsdienu Rietumiem. Mēs pastāvam uz savām tiesībām būt brīviem. [..]
Kāpēc man nepatīk Putins? Par aukstasinību, kas ļaunāka par alkatību, par viņa cinismu, par rasismu, meliem, par Nord—Ost ķīlnieku krīzē lietoto gāzi, par visā viņa pirmās prezidentūras laikā nevainīgajiem atņemtajām dzīvībām. [..] Tālab manī viss tā pretojas, redzot, kā šis padomju čekists min sarkano Kremļa zāles celiņu, kas ved uz Krievijas troni.”
Anna Poļitkovska
Anna Poļitkovska (1958—2006) bija Krievijas laikraksta Novaja gazeta speciālkorespondente, atzīta cilvēktiesību aizstāve, plaši pazīstama ar saviem rakstiem par Čečeniju un Ziemeļkaukāzu. Cilvēki viņu dēvēja par “zaudēto Krievijas sirdsapziņu”. Annu Poļitkovsku noslepkavoja 2006. gada 7. oktobrī Maskavas centrā. Prezidenta Putina par “mazpazīstamo žurnālisti” nodēvēto Annu Poļitkovsku Eiropas Parlaments pieminēja ar klusuma brīdi.
No angļu valodas tulkojusi Aija Uzulēna
Jāņa Esīša vāka dizains
