Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Edgars Ailas pavadeibā tyvovuos A bloka izejai i īejai cītuma administrativajā blokā. Sūmu uzraudzes gūrnus jis beja pamanejs jau agruok, tok itūreit jī leigovuos eipaši graciozi.
 Koridora golā pasaruodeja pats Jusi Talonens. Gara auguma veirs rupim sejas vaibstim i plotim placim. Jis atbylda vysim amerikaņu kinu standartim par tū, kai byutu juoizaver cītumsorgam. Koč ari jis vys vēļ staiguoja ar taisnu mugoru, siermī deneni i drupeit sagumušī placi līcynova, ka cītuma prīšknīks dreiži īs peļneitā atpyutā.
 Sajuts Jusi caurūrbūšū ocu skatīni, Edgars automatiski palānynova sūli. Izavēre, ka Jusi caur jū izlaiž rentgena storus, it kai raugūt atkluot, voi breivlaižamajā nav palics kaids vēļ nazynoms i naapstruoduots tymss dvēseles kakteņš. Pādejuo puorbaude pyrma izīšonas uorā.
 — Apsveicu. Sagaideji. — Jusi styngri vērēs Edgaram acīs. Koč ari ar skorbu uorīni, jis beja vīns nu ījiuteiguokūs cylvāku, kaidus Edgars vyspuor beja satics. Prūtams, pi nūsacejuma, ka doncoj piec juo stabules.
 Edgars izspīde kū leidzeigu smaidam. Aila, eisti nazynuodama, voi jai palikt, vaicojūši pasavēre iz prīšknīka.
 — Es tod īšu? — jei nadrūši puorvaicova.
 — Nui, ej. — Jusi pīkreitūši pamuove.
 Aila, pasmaidejuse Edgaram, devēs atpakaļ. Varātu saderēt, ka juos atvodu skatīnī beja kas skumeigs. Cītuma prīšknīks pīsavērse atbreivojamam.
 — Īmam, pajimsi sovas montas.
 Ar montom Jusi Talonens dūmova tuos Edgaram pīdarūšuos lītas, kuras nu juo tyka pajimtas aresta breidī i vēļ nabeja atdūtas. Nikuo daudzi tī nabeja. Iz golda cītuma administracejas telpā stuovēja juo moks, atslāgu buņte i cigarešu paceņa ar škiltovom. Sūpluok goldam beja nūvītuots tymsi sorkons, nadaudzi apputiejs ceļuojumu kofers iz četrim kaučuka riteņtenim. Vysu itū laiku kofers beja pavadejs cītumnīku personiskūs montu nūlyktovā.
 — Itū ari saglobovot? — Edgars puorsteigts nūruodeja iz cigarešu paceņu, kuru jam beja atjāmuši pyrma treis ar pusi godu Helsinku lidūstā.
 — Itei tok tova, voi nā? — Jusi Talonens pajēme paceņu rūkuos. — Varbyut vairuok navajag?
 Edgars parausteja placus. Pyrma napylna goda cītuma teritorejā peipiešona piļneibā tyka nūlīgta. Navarēja dabuot ni cigarešu, ni škiltovu voi sārkūceņu. Par nalegali īšmugulātom cigaretem borgi sūdeja. Pyrma pīcu mienešu taidu struopi — septeņas dīnas izolatorā — beja sajiems ari Edgars. Na tikai par peipiešonu, bet vēļ vairuoku nūsacejumu puorkuopšonu. Nu tuo laika jis vairuok nabeja peipiejs. Cigaretes saistejuos ar tū nūluodātū dīnu. Varbyut, ka tamā dīnā byutu sasavaļdejs, nikas nu tuoluokuo nabyutu nūtics.
 — Labi, jem. — Jusi Talonens pastyume cigarešu paceņu tyvuok Edgaram. — Tagad vyss ir atkareigs nu tevis poša.
 Edgars pajēme cigaretes i izdareja tū, kū eistineibā Jusi nu juo gaideja, — izsvīde juos kūpā ar škiltovom miskastē. Jusi apmīrynuoti pasmaideja. Edgars vēļreiz apsavēre golda viersmu, it kai koč kuo maklātu.
 — Kur ir muns mobilais telefons?
 — Tū leidz mums nimoz naatvede. Lītiskais pīruodejums.
 — Es juo nadabuošu?
 — Nūpierc jaunu. — Jusi pīsacēle, lai pavadeitu leidz cītuma izejai.
 Edgars iz sova placa sajuta Jusi miļzeigū plaukstu.
 — Mes varim iz tevis pasaļaut? Nasačakariesi vysa?
 — Nui. — Edgara lyupu styureits vīgli nūtrisinēja.
 — Kū, nui?
 — Nasamaituošu.
 Jis namīreigi paspēre pussūli iz prīšku, tok Jusi rūka iz placa tuoļuok nalaide.
 — Sev i pasauļam tū vari pīruodeit tikai paleidzūt, navys atsarībūt. Es ceru, ka par tū mums tevi ir izadevs puorlīcynuot.
 Edgars vylcynovuos atsaceit.
 — Nalic maņ puordūmuot. Tev vēļ byutu juosēd pusgoda.
 — Nā. Vyss byus kuorteibā. — Edgars nervozi pasmaideja. — Paļdis jums.
 Jusi Talonens beja peļnejs pateiceibu. Sūmu īslūdzejuma vītu politika paredzēja, ka leluokuo daļa īslūdzejuma beigu daļu pavoda atvārtuo tipa cītumūs. Helsinku cītums taids nabeja, i Edgaram jau pavasarī vajadzēja byut puorvītuotam iz cytu, tok Jusi Talonens beja paleidziejs nūkuortuot, ka Edgars palīk Helsinkūs leidz pat termeņa beigu. Ite vystik beja drūsuok. Patīseibā kūpejais īslūdzejuma termeņš Edgaram beja septeni godi, bet ari ite paleidzēja sūmu pīeja struopes politikai — parosti tikai pusi nu termeņa vajadzēja pavadeit īslūdzejumā. Ūtra puse beja juopavoda breiveibā probacejas uzraudzeibā. Nu cītuma jam vajadzēja izīt janvara beiguos, bet niu beja decembra vyds. Pyrma puora mienešu Jusi jū beja izsaucs i pasacejs, ka pabaļsteišūt juo atbreivuošonu pyrma termeņa, ka Edgars izsaceis taidu gribiešonu. Iz vaicuojumu — deļkam — cītuma prīšknīks beja atsacejs pavysam eisi:
 — Par tevi otkon suokuši interesētīs. Kod īsi uorā...
 Edgaram nabeja juoskaidroj, kas i deļkam interesējuos. Taišni deļtuo cītuma prīšknīks beja pīduovovs maineit izīšonas datumu par puora nedeļu agruok, paturūt tū nūslāpumā nu cytu cītumnīku. Vajadzēja nu ituos vītas pazust, pyrma kaids jau vaktej pi izejas durovu.
 — Paļdis. — Edgars klusi atkuortova. Tys, ka jis teik uorā pyrma termeņa, beja Talonena nūpalns.
 Cītuma prīšknīks vylcynovuos Edgaru atlaist, it kai grybādams koč kū pasaceit, bet navarādams sasajimt. Jis pyrmū reizi Talonena sejā redzēja nalelu apjukumu.
 — Naseņ par tevi interesējuos pavysam nūpītnu strukturu cylvāki...
 — Kaidu? — Edgars īinteresāti pasavēre iz prīšknīku.
 — Tū es tev navaru saceit.
 — Parkū?
 Talonens klusēja i styngri vērēs Edgarā.
 — Kū jī gribēja? — Edgars turpynova.
 — Sasatikt, parunuot.
 — Ite, cītumā?
 — Nui.
 — Parkū jī gribēja sasatikt?
 — Tū es tev gribieju vaicuot. — Jusi Talonena skatīņs otkon īsaūrbe Edgarā. — Voi tu esi atkluojs par sevi vysu, kū mums vajadzātu zynuot?
 Kaidu šaļti jī tai vērēs vīns ūtrā. Cītuma prīšknīks — raugūt īraudzeit Edgarā mozuokū šaubu aizmetni, bet Edgars — ceņšūtīs aptvert, par kū vyspuor ir runa. Jam nabeja ni mozuokuos nūjausmas, kas ir itī cylvāki, par kurim runova Talonens.
 — Es nazynu... Kū jius jim pasacejot?
 — Lai īt īsaskrīt. Ka grib, lai tevi sameklej poši, bet munā cītumā nikaidu tikšonūs nabyus.
 — Paļdis... — Edgars nazynova, par kū jis eisti soka paļdis, bet ruodejuos, ka tai ir pareizi.
 — Labi. — Cītuma prīšknīks atlaide Edgara placu. — Brauc iz sātu, tu esi vajadzeigs sovai saimei.
 Edgars nūdyure acs. Dīz voi muote gribēja jū redzēt. Na piec vysa tuo, kas beja nūtics par itim nūluodātajā cītumā pavadeitajim treis ar pusi godim. Varbyut gaideja vēļ vīneigi vactāvs.
 — Ej šur, es tevi pavadeišu. Storp cytu, es tev stuosteju, ka pyrma mieneša beju tovā pusē? Latvejā? — Edgars izbreineits nūpieteja cītuma prīšknīku. — Alkoholu var nūpierkt ari Tallinā, nav obligati leidz Latvejai juobrauc.
 — Prūtams... — Jusi Talonens samuoksluoti pasmaideja. — Karksi — tai laikam sauce tū piļsātu...
 Edgars naticeigi nūgrūzeja golvu.
 — Naizaklausa piec Latvejas. Dreižuok Igaunejas.
 — Nu, nui, ka Igaunejas, bet natuoli nu rūbežas ar Latveju. Tu jau ari nu tuos pošas puses esi, nui?
 — Gondreiž. — Edgars pamuove ar golvu. Zīmeļlatgola eistyn nabeja tuoli nu rūbežas ar Igauneju. — Kū tu tī dareji?
 — Bejom medeibuos. Taidu kuili nūguozem... — Jusi izplēte rūkas, raugūt paruodeit kuiļa lelumu. — Tī vēļ natuoli beja bunkurs. Nu, tūs... mežabruoļu. Cīši interesanti.
 Edgars nikuo naatsaceja. Mežabruoļu pīsaukšona uzjundeja napateikamas sajiutas.
 Jis pīguoja pi pādejūs vuortu, kas īslūdzeitūs škeire nu uorejuo kamerai, dūdūt zeimi, ka var taiseit vaļā. Jusi Talonens pat nadaudz pasmaideja. Edgars atsaceja ar tū pošu. Tys, ka jū uorā nu cītuma pavoda pats cītuma prīšknīks, ite nabeja nikas unikals. Varbyut na vysus, bet lelu daļu nu cītumnīku Talonens eistyn pats pavadeja leidz pat izejai. Daļa nu cītumnīku jū pat uzrunova iz “tu”. Taida beja sūmu cītumu politika i sadzeive. Ar saunom, muzykas i kulinarejas nūdarbeibom i lobīkuortuotom kamerom. Daudzim uorpus Sūmejas nasaprūtama i sovaida, bet Sūmejā tei acimradzūt struodova. Runova, ka sūmim asūt vīns nu mozuokūs recidivu gadīņu pasaulī.
 Edgars izguoja uorā iz klusas īleņas. Vysmoz ite nivīns juo nagaideja. Vīnā lītā Jusi Talonens beja maļdejīs — ari Edgars gribēja satikt tūs, kas par jū tik cīši interesējuos. Puorsteigt.
 Šaļti pastuoviejs īlas molā, jis nu mieteļa īškejuos kuldas izvylka ryupeigi salūceitu, bet īprīšk naskaitomas reizes burzeitu papeira lapeņu. Lieni atlūcejs, jis vēļreiz ar acim puorskrēja puori tekstam, kuru patīseibā zynova nu golvas. Iz lapeņas ar zylu tiņti beja izskricelāti vuordi, kuri jū beja mūcejuši pādejūs pīcus mienešus:
 “Edgar, tu vysod esi bejs i byusi muns bruoļs. Bet maņ par tevi ir kauns. Cīši, cīši lels kauns.”