STIKLI

uz sākumu

STIKLI

Grāmata pievienota: 30.03.16

Izdevējs:

Dienas Grāmata

Iesējums:

cietie vāki

Autors:

Inga Gaile

Lapaspušu skaits:

176

Platums:

157

Augstums:

217

Cena:

6.46 Eur

Izdošanas gads:

2016

“STIKLI ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Tajā laikmets ir tikai ietvars, kurā rakstniece veido spilgtas sajūtu gleznas, paliekot uzticīga savas daiļrades galvenajai tēmai – robežstāvoklim. Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. Dzīvi no nāves šķir nejaušība, un veselību no slimības – kāds neapdomāts vārds vai rīcība. Sekas par sevi atgādina vēl ilgi – kā asas stikla šķēpeles.”
Gundega Blumberga

“Ingas Gailes STIKLOS vēsture ir sveša, naidīga un neiepazīta teritorija cilvēku neskaidrajai esamības jēgai. Abstrakto pasaules iekārtotāju radītajās koordinātās apjukušie teksta personāži klejo, apvilkušies ar stikla ādu, kas tos nošķir no iedomātā un arī praktizētā pareizības režģa. Panika un bailes no dzīves uguns rimst vien ar piedzimšanas brīnumu, kam Gailes tekstā ir gan uzvaras, gan padošanās patoss. Īstā vēsture šeit ir zemādas procesu vijumos, straumēs, ritmos, alkās un apsēstībā pēc neapsolītās drošības salas, kurā divi cilvēki viens otram ir pasaules ass.”
Gundega Repše

“Romāna STIKLI darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. STIKLOS valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.”
Inga Gaile

Romānā izmantoti dokumentāli fakti un avoti, bet galveno varoņu tēli, ieskaitot vārdus un uzvārdus, ir pilnībā izdomāti. Romāna darbības vieta - Strenču psihiatriskā slimnīca - tikai nosacīti atbilst reālajai, un visi tajā aprakstītie notikumi uzskatāmi par autores fantāziju.

Grāmatas tapšanu un izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Vāku noformējumā izmantota Alfred Chenesy Johnston (1885-1971) fotogrāfija

Grāmata pieejama arī e-grāmatas versijā

Sērija Mēs. Latvija, XX gadsimts:

I Osvalds Zebris GAIĻU KALNA ĒNĀ (2014)
II Guntis Berelis VĀRDIEM NEBIJA VIETAS (2015)
III Pauls Bankovskis 18 (2014)
IV Inga Gaile STIKLI (2016)
V Gundega Repše BOGENE (2016)
VI Māris Bērziņš SVINA GARŠA (2015)
VII Inga Ābele DUNA (2017)
VIII Andris Akmentiņš SKOLOTĀJI (2018)
IX Nora Ikstena MĀTES PIENS (2015)
X Andra Manfelde VIRSNIEKU SIEVAS (2017)
XI Kristīne Ulberga TUR (2017)
XII Laima Kota ISTABA (2016)
XIII Arno Jundze SARKANAIS DZĪVSUDRABS (2017)

Grāmatas fragments »

Mašīna ilgi stāv gatves galā. Magdalēna ir tālajā galā pie dīķa un to neredz. Mārtiņš, paņēmis spaiņus, iet uz pļavām slaukt govis, viņš domā, vai iet un pajautāt, kas tādi un ko gaida. Viņš dauza ar spaini pa zābakoto kāju un meklē sevī atbildi, kā pareizi rīkoties.
Iznāk Ilze, nosaka “labrīt” un noteikti dodas pa gatvi pie melni izliektās, augusta ceļos galīgi noputējušās mašīnas. Un tā, kā tikai to vien gaidījusi, sāk ceļu pa gatvi uz leju. Ilze apstājas. Tā nu viņi stāv: Mārtiņš īsroku kreklā ar diviem spaiņiem rokās, Ilze, vēl izlaistiem matiem, pelēkā kreklā un zilos brunčos, basām kājām. Magda nāk un skatās, cik viņi abi ir skaisti un tieši šai mirklī, viņa saprot no tā, cik skaisti abi izskatās zaļās zāles un zilo debesu ierāmējumā, viņa saprot, jo abi stāv kā koki, kā tādas asis, bez kurām pasaule izjuktu. Mārtiņš puspagriezienā pret Ilzi, mazliet jautājošu izteiksmi sejā, un Ilze ar atliektiem pleciem savā spēkā, pacēlusi plaukstu Mārtiņa nemiera mierinājumam.
Kā es agrāk to nebiju ievērojusi? Biji pārāk ar sevi pārņemta, ko, Magda? Ar savām ciešanām? Rekur tas ir. Skaidri redzams. Divi cilvēki viens otram. Pasaules ass.
Mašīna piebrauc pie kūts un apstājas. Kādu brīdi neviens laukā nekāpj. Agrs rīts, putni līksmo, vēl nav karsts, Magda nāk, no slapjajiem matiem, kas izspūruši uz visām pusēm, pil lāses uz krekla, viņa skatās uz Ilzi un Mārtiņu, viņa smaida, šūpo augumu, noglāsta vēderu, viņa iznāk pie kūts, viņa ierauga melno mašīnu, viņa kā iemieta apstājas kūts galā.

Pirkt »