“Gadu desmitiem pēckara Latvijā daudzās ģimenēs, svinību reizē ap galdu sēžot, dziedāja dziesmu “Zilais lakatiņš”. [..] Padomju laikā nekad šī dziesma neizskanēja atklātībā — ne koncertos, ne radio, ne televīzijā. Reizēm par to teica: “Tā ir leģionāru dziesma”, — neko vairāk nepaskaidrojot, it kā ar to viss jau būtu pateikts.”
Anna Žīgure
VALDA MOORA (arī Mora; 1902—2001), dzejniece, aktīva zaļvārniete, daudzu audzēkņu iemīļota skolotāja; kopš 1944. gada bēgļu gaitās Vācijā, kopš 1951. gada — trimdā ASV. Viņas lirikai raksturīgi gan romantismam tradicionālie kontrasti starp sapni un īstenību, gan patriotiskie un reliģiskie, arī humora un drastisku ziņģu toņkārtā uzskaņoti motīvi. Svešatnē — it bieži klātesošas atmiņu vīzijas un neremdināmas ilgas pēc Latvijas, dzimtās Lēdurgas, mājām.
Valdas Mooras dzejas izlases sastādītājs literatūrzinātnieks JĀNIS ZĀLĪTIS apcerē par dzejnieces literāro devumu sīkāk analizējis dzejoļa “Zilais lakatiņš” tapšanas vēsturi, tā muzikālo iemiesojumu Viktora Sama un Eduarda Rozenštrauha melodijās, konkretizējis “karavīru piedziedāto” pantu un noskaidrojis dzejoļa vācu tulkojuma autorību. Atsevišķiem Valdas Mooras dzejā dokumentētiem faktiem un personām sastādītāja komentāros dots plašāks skaidrojums.
Grāmata izdota ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Cieto vāku sējums, 216 lpp., izdota 2026. gada 14. augustā
