JaunumsIzcelta grāmata

ATMIŅĀ LAKATIŅŠ ZILAIS…

Valdas Mooras dzejas izlase Jāņa Zālīša sakārtojumā un apcerēs
Valda Moora, Jānis Zālītis
Izdevējs
Dienas Grāmata
Žanrs
Dzeja
Iesējums
cietie vāki
Lapaspušu skaits
216
Izmērs
130 × 220 mm
Izdošanas gads
2026

Par grāmatu

“Gadu desmitiem pēckara Latvijā daudzās ģimenēs, svinību reizē ap galdu sēžot, dziedāja dziesmu “Zilais lakatiņš”. [..] Padomju laikā nekad šī dziesma neizskanēja atklātībā — ne koncertos, ne radio, ne televīzijā. Reizēm par to teica: “Tā ir leģionāru dziesma”, — neko vairāk nepaskaidrojot, it kā ar to viss jau būtu pateikts.”
Anna Žīgure

VALDA MOORA (arī Mora; 1902—2001), dzejniece, aktīva zaļvārniete, daudzu audzēkņu iemīļota skolotāja; kopš 1944. gada bēgļu gaitās Vācijā, kopš 1951. gada — trimdā ASV. Viņas lirikai raksturīgi gan romantismam tradicionālie kontrasti starp sapni un īstenību, gan patriotiskie un reliģiskie, arī humora un drastisku ziņģu toņkārtā uzskaņoti motīvi. Svešatnē — it bieži klātesošas atmiņu vīzijas un neremdināmas ilgas pēc Latvijas, dzimtās Lēdurgas, mājām.
Valdas Mooras dzejas izlases sastādītājs literatūrzinātnieks JĀNIS ZĀLĪTIS apcerē par dzejnieces literāro devumu sīkāk analizējis dzejoļa “Zilais lakatiņš” tapšanas vēsturi, tā muzikālo iemiesojumu Viktora Sama un Eduarda Rozenštrauha melodijās, konkretizējis “karavīru piedziedāto” pantu un noskaidrojis dzejoļa vācu tulkojuma autorību. Atsevišķiem Valdas Mooras dzejā dokumentētiem faktiem un personām sastādītāja komentāros dots plašāks skaidrojums.

Grāmata izdota ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Cieto vāku sējums, 216 lpp., izdota 2026. gada 14. augustā

Grāmatas fragments

Valdas Mooras pirmais krājums tiek pamanīts arī kritikā. Dzejnieks Antons Bārda plašākā recenzijā, norādot, ka “Svešajā draugā” vēl pamaz “patiesa dzejas zelta, t. i., stipras, suģestējošas īpatnības, jaunradošas izdomas un svaigas iztēles”, pie pozitīvā pieskaitījis “dažas tīri psiholoģiskas dabas vērtības, kā, piem., tās ielīksmotās jaunības izjūtas, dvēseles straujumu, savvaļību, drošību, gaišumu, saucošās dzīvības balsis, prieku, pat pārgalvību, kas dveš no viena otra īsti iepriecinoša viņas dzejoļa un kas šais atsevišķos gadījumos nodod par viņas spējām daudz labāku liecību kā par dažu labu par viņu jau daudz vecāku un daudz plašāk pazīstamu dzejnieci”. (Daugava, 1930, 4. nr., 95.—97. lpp.) Ka “mums darīšana ar nepārprotamu dzejnieci, kas ļoti vērīgi pie sevis strādājusi”, akcentējis arī Valdai Moorai simpatizējošais Edvarts Virza. Kritiskā daļa — par “pārāk vispārēju, nenozīmīgu epitetu lietošanu”, bet kopumā — dzeja, kurai piemīt tik nepieciešamais pamatelements ritms un kurā autore “pratusi iedvest daudziem, jau veciem pantmēriem jaunu dzīvību”. (Brīvā Zeme, 1930, 3. martā) Savu vārdu teicis arī zaļvārniešiem pietuvinātais “klusais liriķis” Kārlis Eliass: “Šī dzejniece savā pasaules uzskatā ir radnieciska Ziemeļniekam, arī formā dominē četrrinda. Vispār jāsaka, ka Valda Moor, sapratusi formas muzikalitāti, cenšas to izkopt, ar ko viņa zīmīgi izceļas citu dzejnieču vidū, kas šo faktoru mazāk ievērojušas. Dzejniecē cīnās divas sievietes — madonniskā un heteriskā, pie kam pēdējā pat liekas interesantāka [..]. (Latvju Grāmata, 1930, 1. nr., 28. lpp.)
Tā ir, patīk tas vai ne, nu jau Valdas Mooras vārds — un ne tikai dzejas sakarā — it bieži tiek likts līdzās Jāņa Ziemeļnieka vārdam. 1930. gada jūlijā traģiski pāragri ir aprāvies dzejnieka mūžs, un jau tā paša gada rudenī viņa “likteņa mīklai” pievēršas Aspazija lugā “Jānis Ziemelis”, vēlāk — Jāņa Plauža biogrāfiskais romāns “Ziemeļnieks”, kurā dzejnieka tuvinieki, draugi un, protams, arī citi lasītāji, hamsuniskajā Edvardas tēlā centīsies sazīmēt Valdas Mooras vaibstus. Uz brīdi arī viņai pašai piezogas doma veidot savu literāro versiju par “zilās puķes dziesminieku”, kuram (un arī pašai), kā pēc gadiem nāksies atzīt, daudz nodarījusi pāri…

Autori

Jānis Zālītis

Literatūrvēsturnieks

Izdevniecībā Dienas Grāmata iznākusi šāda Jāņa Zālīša grāmata:

KAM PUĶE ZIED… Jānis Ziemeļnieks (2021)

Redaktors grāmatām:

Aspazija ASPAZIJAS DEBESJUMS (2025)
Ivande Kaija, Gundega Grīnuma ES STĀSTU VISU. Ivande Kaija (2024)
Aspazija SAULES DĒLS (2023)

Skatīt visas autora grāmatas →

Līdzīgās grāmatas