Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Meklet

POĻU-KRIEVU KARŠ ZEM SARKANBALTĀ KAROGA

Grāmata pievienota: 29.01.07
 
Izdevējs:
Dienas Grāmata
Iesējums:
cietie vāki
Autors:
Dorota Maslovska
Lapaspušu skaits:
232
Platums:
157
Augstums:
232
Cena:
Grāmata vairs nav tirdzniecībā
Izdošanas gads:
2007

Dorota Maslovska (Dorota Masłowska, dz. 1983) ir viena no pasaulē slavenākajām poļu mūsdienu autorēm. Viņas pirmais, deviņpadsmit gadu vecumā sarakstītais, romāns POĻU—KRIEVU KARŠ ZEM SARKANBALTĀ KAROGA (Wojna polsko russka pod flagą biało-czervoną, 2002) tulkots un izdots jau vairāk nekā 12 valodās visā pasaulē. 2006. gadā rakstniecei piešķirta Nīke — Polijā nozīmīgākā balva literatūrā.

POĻU—KRIEVU KARŠ ZEM SARKANBALTĀ KAROGA ir svaigs un pārsteidzoši skarbs skatījums uz marginalizēto, fatālisma pārņemto post-komunisma valstu “zelta” jaunatni. Tas ir stāsts par kādu lumpenizētu poļu džeku — reklāmas, narkotiku un informatīvās telpas upuri. Andžejs Robakoskis, saukts Stiprais, pēc savas saprašanas mēģina atgūties no tikko pārdzīvota “trieciena” — viņu pametusi kārtējā draudzene. Tikmēr pilsētā briest kārtējā ksenofobijas kampaņa “Diena Bez Krieva”… arī Stiprajam nekas cits neatliek, kā doties ielās…

POĻU—KRIEVU KARŠ ZEM SARKANBALTĀ KAROGA ir apbrīnojami spēcīgs mīlestības, bezcerības un mūsdienu Austrumeiropas politisko ārprātu tēlojums.

No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode

Oriģinālvāku dizains Jāņa Esīša piekārtojumā

VISPIRMS VIŅA MAN PATEICA, ka esot divas ziņas — labā un sliktā. Pārliekusies pār bāra leti. Tad, kuru es gribot vispirms. Saku, to labo. Tad viņa saka, izskatās, ka pilsētā esot poļu—krievu karš zem sarkanbaltā karoga. Prasu, kā viņa zina, šī — esot dzirdējusi. Nu tad to slikto, saku. Šī izvelk spogulīti un paziņo, ka Magda teikusi — starp viņu un mani viss esot cauri. Un piemiedz ar aci Bārmenim, lai piekāpj, ja kas. Un tā es uzzinu, ka viņa mani pamet. Nu, tas ir, Magda mani pamet. Lai arī mums bija labi, lai arī kopā esam piedzīvojuši daudz jauku mirkļu un izskanējis daudz mīļu vārdu — kā no manas, tā no viņas puses. Viennozīmīgi. Bārmenis saka, lai es uzliekot šai mīksto. Viegli pateikt. Kad uzzināju, ka šitā sanācis, pareizāk sakot, ka nekā nav sanācis, tad nebija tā, ka viņa man to būtu pateikusi taisni acīs, nē — tieši otrādi, sanāca tā, ka viņa man to pateica caur Arletu. Uzskatu, ka tā ir tīrā cūcība, vienkārši bezkaunība. Man nav tur ko slēpt, lai arī tā bija mana meitene, par kuru varu teikt, ka starp mums bijis ļoti daudz labu, nu un arī sliktu lietu. Bet taču varēja viņa kaut kā savādāk pateikt, nevis šitā, caur draudzeni, tā, ka es uzzinu pēdējais. Visi jau no paša sākuma zina, ja jau viņa to pateikusi arī citiem. Teikusi, ka es esot drīzāk tāds eksplozīvs tips un ka viņiem vajagot mani sagatavot, pirms stājos šā fakta priekšā. Viņi baidoties, ka man širmis aizkritīs, jo tā jau parasti notiek. Teica, lai es izejot paelpot svaigu gaisu. Iedeva man tās savas sūda cīgas. Bet es tai pat laikā jūtu aizvien šausmīgākas skumjas — vairāk nekā jebko citu. Un vēl žēlumu, ka viņa man to nepateica pati un zem četrām acīm. Kaut vienu vārdu.
 Pārliekusies pār bāru kā tāda pārdevēja pār leti. It kā tūdaļ grasītos iesmērēt man visādus štruntus, saldās tāfelītes ar šokolādes garšu. Arleta. Rūsainu ūdeni alus glāzēs. Ķīmisko krāsu Lieldienu olām. Konfektes, ja viņa tās pārdotu, būtu vidū tukšas. Pilnīgas butaforijas. Lai kam viņa pieskartos ar saviem pirkstiem, nagiem — viss izrādītos lēts viltojums. Viņa taču pati ir viltota, vidū tukša. Pīpē savas cīgas. No krieviem nopirktas. Viltotas, prastas. Nikotīna vietā kaut kādi jūras mēsli, nevienam nepazīstami salmi. Visādas papīra lēkšķes un skaidas, kas pat skolotājām sapņos nav rādījušās. Un policijai arī ne. Lūk, derētu viņiem Arletu iesēdināt. Par tām cīgām un par to, ka viņa, acīs skatoties, visus apčakarē. Par viņas zvanīšanos, viņas telefona melodijām.

Līdzīgās grāmatas:
Juris Kronbergs
Osvalds Zebris
Svens Kuzmins
 
Valdis Atāls
Frīda Mihelsone
Viktors Suvorovs
 
Nora Ikstena
Sergejs Loiko
Svens Kuzmins