RADIO LUXEMBOURG

uz sākumu

RADIO LUXEMBOURG

Grāmata pievienota: 12.06.07

Izdevējs:

Dienas Grāmata

Iesējums:

cietie vāki

Autors:

Egīls Venters

Lapaspušu skaits:

168

Platums:

157

Augstums:

232

Cena:

1.49 Eur

Izdošanas gads:

2007

Uzzinājis par sievas neuzticību, uzņēmējs Merks izšķiras par ārkārtēju rīcību. Bet kāpēc Saulkrastu policisti vēršas pret viņu ar tik brutālu nežēlību? Atbilde meklējama divdesmit gadu vecos notikumos...

Romāns RADIO LUXEMBOURG ir stāsts par atbrīvošanos no bērnības bailēm, par mīlestību un tās neviennozīmīgumu, par to, kā cilvēka atmiņa spēlējas ar notikumiem, par tagad aizmirsto, bet savulaik kulta statusā pabijušo raidstaciju Radio Luxembourg, par Saulkrastiem, pilsētu jūras krastā, kur vasarā uz katru iedzīvotāju ir trīs atpūtnieki. Vienlaikus tā ir skarba sociāla kritika pēcsociālisma Latvijā valdošajai korupcijai un varas elites visatļautībai, kas izteikta spraiga policijas trillera žanrā.

Rakstnieks Egīls Venters, līdz šim piecu grāmatu — stāstu, lugu un īso romānu autors, dzimis 1964. gadā Rīgā.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieks Kristians Šics

Grāmatas fragments »

Elektriskie sapņi

Zeme saplūda kopā ar ūdeni, jo mēness nespīdēja. Jūru no krasta atdalīja tikai gara, izrobota liedaga strēmele — tik balta kā fotonegatīvs. Liedagu pārtrauca upes delta ar akmeņu molu, kas ietiecās jūrā dziļi kā dzeroklis un spīdināja tumsā divas sarkanas gaismiņas — upes vārtus, kaut naktī ostā neviens kuģis neienāca.
Gaisma no mājas, kas atradās tieši aiz pērnās vētras izgrauztās kāpas, izgaismoja vienstāva vasarnīcu, dārzu ar īsi nopļautu zālāju un keramikas figūrām, starp kurām bija novietots sarkans ūdensmotocikls.
Mājas durvis atvērās, un pagalmā iznāca vīrietis un sieviete. Viņi apskāvās un nesteidzīgi devās uz liedagu. Kāpas mala bija tik augsta, ka pludmalē varēja nokļūt, tikai lecot no kāpas virsotnes. Viņi atbrīvojās no apskāviena un padarīja lēcienu par joku. Vīrietis bija piedzēries un nenoturējās kājās. Sieviete iesmējās un pasniedza viņam roku.
Vīrietis, gandrīz jau piecēlies kājās, smiedamies atmuguriski atkrita smiltīs un novilka sievieti sev līdzi. Vārgajā gaismā no vasaras mājas loga varēja saskatīt, kā viņi taustās viens ap otra drēbēm, lai steidzīgi no tām atbrīvotos. Abi bija vecumā starp trīsdesmit un četrdesmit, un, kaut arī sieviete izskatījās jaunākā šajā pārī, īstenībā viņai jau tuvojās četrdesmit, kamēr vīrietis tikko bija pārkāpis trīsdesmit gadu slieksni.
Viņi savijās kopā smiltīs, kas vēl glabāja vasaras dienas siltumu, un vīrietis kāri skūpstīja sievietes milzu krūtis. Vīrieti tas satrauca, un viņš ieguva sievieti tik negausīgi, it kā darītu to pirmoreiz.
Pēc tam vīrietis nogūlās uz muguras un aizvēra acis. Sieviete lūkojās uz viņu un smaidīja.
— Vai iesim peldēt? — viņa vaicāja.
Pēc tuvības viņa allaž juta spēku pieplūdumu, bet vīrietis parasti aizmiga, un arī šoreiz neko neatbildēja.
Viņa jau bija iegājusi jūrā, un ap potītēm sievietei skalojās sīki vilnīši. Ūdens bija vēsāks par nakts gaisu, jo trešo dienu pūta austrumu vējš, bija karstas dienas un ledains ūdens.
— Tu paliksi? — viņa atskatījusies uzsauca.
Guļošais vīrietis neatbildēja, un viņa ieskrējusies metās ūdenī.