Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

Ligijas Purinašas debijas dzejas krājumā “Sīvīte” (“Sieviete”) apkopoti vairāk nekā 80 teksti, kas tapuši apmēram piecu gadu laikā. Grāmata izdota ar Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” atbalstu.

“Sākotnēji latgaliešu valoda man bija tikai un vienīgi ģimenes valoda, vēlāk tas būtiski mainījās. Ieiešana latgaliešu kultūrvidē bija kaut kas neparasts, savukārt rakstīt latgaliski bija absolūta uzdrošināšanās,” stāsta Ligija.

Dzejas krājums “Sīvīte” aktualizē sievietes garīgo sīkstumu, šerpumu un skarbumu, prieku, skumjas un tīru, dzidru jūtu esenci. Būtībā tas ir apliecinājums tam visam, kas ir jāiznes uz saviem pleciem, lai izdotos būt ja ne laimīgai, tad vismaz iekšēji mierīgai. Grāmata ir veltījums 20. gadsimta sievietēm – tām, kas bijušas pirms, un tām, kas ir līdzās. Ilustrāciju tapšanā izmantoti fotoattēli no grāmatas autores privātā arhīva. Ilustrāciju autore ir Ilze Gailāne, dzejas krājuma redaktore — Ilze Sperga, korektore — Laura Melne.

“Latgales sievietei 20. gadsimts bija smags: karos tika iesaukti tēvi, vīri un dēli, saimniekošana un iztikšana gūlās uz sieviešu trauslajiem pleciem, dažādas varas un valdības nāca ar saviem lēmumiem un rīkojumiem. Te dzīve vienmēr ir bijusi citādāka. Varbūt kaut kādā ziņā smagāka kā pārnovadu latvietēm – vairāk bijis jāstrādā, lai “savilktu galus kopā”, bet arī morālā stāja prasīja no Latgales sievietes sevišķu iznesību. To jau pauž arī Ligijas teksti,” saka biedrības “Hronologeja” vadītājs Kaspars Strods.