ĀRPRĀTIJA PIEDZĪVOJUMI

uz sākumu

ĀRPRĀTIJA PIEDZĪVOJUMI

Grāmata pievienota: 03.11.17

Izdevējs:

Dienas Grāmata

Iesējums:

cietie vāki

Autors:

Vilipsōns, Nora Ikstena

Lapaspušu skaits:

192

Platums:

173

Augstums:

217

Cena:

9.46 Eur

Izdošanas gads:

2017

Pēc dzemdību nama Ārprātiju aizveda uz mājām – Kapseļu un Margrietas ielas stūrī. Pirmajā stāvā, kur tramvajs gāja kādus desmit metrus no loga. Turklāt tas bija vecais tramvajs, tomēr Ārprātija dziļo miegu nekādi netraucēja. Bet svarīgāka par tramvaju bija kūdras brikešu smarža. Ārprātijs tolaik vēl nezināja tādu vārdu sexy, tak brikešu smarža viņam jau tad saistījās ar sievietēm.
Tiesa, Ārprātija izskats tūlīt pēc piedzimšanas neliecināja, ka reiz viņam būs panākumi pie sievietēm. Viņš piedzima piecus kilogramus un 300 gramus smags, šķībām acīm, sarkans un gariem, melniem matiem. Ārprātija māte uzvaroši viņu turēja pie slimnīcas loga, bet tētis aiz loga pārbijies raudzījās viņos dziļā nesapratnē, kā gadījies, ka viņam piedzimis Goiko Mitičs.

Iespējamais mākslinieka tapšanas stāsts, bet varbūt tikai aušība… – tā īsi varētu nodēvēt Aivara Vilipsōna ĀRPRĀTIJA PIEDZĪVOJUMUS, ko literāri apdarinājusi rakstniece Nora Ikstena un līdz ar Vilipsōna grafikām, zīmējumiem un citiem mākslas darbiem palaidnīgas un aizraujošas grāmatas sējumā iekārtojusi māksliniece Katrīna Vasiļevska.

Recenzija »

Sandras Ratnieces recenzija Vilipsōna gaumīgā performance (Kultūrzīmes)

Bārbalas Simsones recenzija Dulli stāsti dullajiem (Kultūras Diena)

Grāmatas fragments »

ŠAIZĪTE

Ārpija bērnība reizēm nebija viegla - viens no viņa pienākumiem bija nodot pudeles. Un turp bija jādodas eskimosu kažociņā, ko atsūtījusi Kanādas vecmāmiņa. Pudeļu punkta pieņēmēja Ārprātijam laipni norādīja - tur, lūdzu, izkrāmē, meitenīt. Tas nu Ārpijam bija par daudz, un kopš tā laika viņš kažociņu vairs nevilka, jo pudeļnodošanas pienākumu Ārpēnam neviens atcelt negrasījās.
Reiz Ārprātija Mamma rīkoja kanapē vakaru draudzenēm. Viņu aizsūtīja uz veikalu pēc baltmaizes. Aizgājis viņš skatās - stāv plauktā tikko cepti baltmaizes kukulīši, visi tādi smuki, bet viens nostāk - no karstuma saplīsis. Ārpim tik šausmīgi žēl kļūst tā atšķirtā - bļaģ, kur kukulīša vaina, vienkārši viņš tāds ir izcepies! Līdzi jušanā Ārprātijs nopērk sasprāgušo kukulīti.
Kad Ārprātijs pārnāca mājās, Mamma viņam ar kukulīti deva pa galvu. Atkal kaut ko savārījis! Viņš tak bija vien paudis savu līdzcietību pret nabadziņu. Drausmīgi apvainojies par to, viņš it kā devās prom no mājām uz visiem laikiem. Tomēr iekšējā balss viņam lika apstāties pie pagalma šūpolēm. Ārprātijs sāka gaidīt savu šūpošanās rindu. Uz brīdi nelāgā vietā apstājies un ieraudzījis Māti atgriežamies no veikala ar pareizo maizes kukulīti, viņš saņēma belzienu ar šūpolēm.
Galva drausmīgi asiņoja. Divas meitenes veda Ārprātiju mājās. Mamma attaisīja durvis - tur asiņains Ārprātijs. Viņa raudāja un mazgāja dēlu vannā ar visām drēbēm, lai atrastu caurumu, pa kuru dēls asiņo. Par laimi, izrādījās, ka pušums nebija liels, Ārprātijs tika ātri salabots, ar Mammu tikpat ātri salaba, un viņš atkal varēja iet ārā spēlēties.
Aiz durvīm pavērās aizkustinošs skats - visas asiņu peļķes uz trepēm no ceturtā stāva līdz lejai sētas meitenes bija apkaisījušas ar smiltīm un izrotājušas ar pagalma puķītēm.