Brīnišķīgā satura portāls dgramata.lv

“Segai ir garums un platums. Augumam parasti atbilst garums. Reizēm naktī sega ir tā sagriezusies, ka grūti saprast, kādā stāvoklī tā ir. Ja tu pārāk ilgi netiec skaidrībā, kur ir garums, kur platums, sega pēkšņi kļūst apaļa.”

Aivara Eipura (dzejnieka Eduarda Aivara) pieteikums neparastā, viltīgā un ļoti simpātiskā īsprozas žanrā — minimās — nāca klajā 2008. gadā ar grāmatu MINIMAS JEB VIENĀ ISTABĀ AR ANTONU VĒBERU. Tagad pirmajai minimu grāmatai seko nākamā — minimas jeb zemestrīce zābakā.

Par grāmatu un minimām stāsta autors: “Tāpat kā dzejoļi ar gariem virsrakstiem, arī minimas ir mans jaunievedums latviešu literatūrā. Var teikt, ka minima ir mana literārā stihija. Tā sakņojas lakoniskā formā, kuru es varu paturēt galvā iedvesmas brīdī, — pretēji dzejoļa vēstnešiem, kuri ir prom, tikko tu neesi paspējis viņus apgredzenot kā gājputnus.
Minimu, tikko es to apjaušu, es galvā izdomāju līdz izklāsta veidam un detaļām. Tad pietiek pierakstīt vai ierunāt diktofonā tikai tēmas nosaukumu, jo es atcerēšos to jebkurā brīdī, kad uzduršos šim pierakstam vai audioierakstam. Ar dzejoļiem tas tā nav, jo pat šķietami veiksmīgs sākums lielākajā daļā gadījumu negarantē veiksmīgu rezultātu. Tas izskaidrojams ar dzejas un prozas atšķirībām gan iedvesmā, gan realizācijā.
Turklāt minimas ir pateicīgas savā īsumā, un man ir iespēja diezgan ātri lasītājam parādīt kādu šķietami ikdienišķu parādību, situāciju, notikumu, sapni vai fantāziju negaidītā veidā. Šodienas laika zibējumā minimas var izlasīt ātrāk nekā romānu, pie tam to var darīt gan lidmašīnā, gan tramvajā, gan upmalā.”

Grāmata tapusi izdevniecības Dienas Grāmata un AS Latvijas Gāze latviešu literatūras projekta Prāta piedzīvojums ietvaros un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska